Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tranšeja
tranšeja -as, s.
1.mil. Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
PiemēriRakt tranšeju.
2.Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
PiemēriBetonēta tranšeja.
3.Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
PiemēriCeltnieki gatavojās ieguldīt zemē pēdējo cauruli. Ekskavatorists ritmiski cēla kausu pēc kausa. Zemē veidojās tranšeja.
4.Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
PiemēriAutomobiļu apakšējās daļas profilaktiskajai apskatei un remontam parasti garāžās un autoremonta rūpnīcās būvē speciālu tranšeju.
Avoti: 7-2. sējums