treļļi
treļļi -u, vsk. trellis, -ļļa, v.
1.Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
PiemēriBirze un sils no putnu dziesmām patiesi trīc, bet no debesīm virs manas galvas cīruļu treļļi, liekas, birtin birst uzirdinātajā, valgajā augsnē reizē ar graudiem.
1.1.pārn. Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums.
PiemēriUn piepeši - nošķind maigs zvanu trellis, iekūkojas dzeguzīte, ieskanas jaukas melodijas akordi... Tie ir caru mītnes pulksteņi..
Avoti: 7-2. sējums