Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trebū
trebū v., nelok.
1.Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, iegareniem, dzeltenīgiem, saldskābiem augļiem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
2.Šīs šķirnes ābeles auglis.
PiemēriEksperiments bija veikts spīdoši. Tas pierādīja, ka pa dažādiem ceļiem iegūtas sēklas ir no vienas šķirnes āboliem, no trebū.
Avoti: 7-2. sējums