Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
treiliņš
treiliņš -a, v.
1.Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
PiemēriRatu treiliņš.
2.zvejn. Virve, tauva zvejas rīka galos.
PiemēriVads bija sasalis, treiliņi kļuvuši cieti un trausli..
Avoti: 7-2. sējums