trejgalvu
trejgalvu ģen., nelok.
Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
PiemēriŽaniņš nolūkojās velnos ērmīgām sejām, trejgalvu zirga jautrā pajūgā, māla pīlītēs un krūzēs.
- Žaniņš nolūkojās velnos ērmīgām sejām, trejgalvu zirga jautrā pajūgā, māla pīlītēs un krūzēs.
- Andžels cīnās ar mašīnu kā ar trejgalvu milzi.
Avoti: 7-2. sējums