Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trejgalvu
trejgalvu ģen., nelok.
Mitoloģijā, folklorā — tāds, kam ir trīs galvas.
PiemēriŽaniņš nolūkojās velnos ērmīgām sejām, trejgalvu zirga jautrā pajūgā, māla pīlītēs un krūzēs.
Avoti: 7-2. sējums