Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trenkāties
trenkāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Trenkāt vienam otru, citam citu.
PiemēriPārošanās perioda sākumu var konstatēt pēc tā, ka stirnu āži dzenā kazas, kā arī pēc taciņām, ko stirnas trenkājoties iemin ap krūmiem un nelielu koku puduriem.
2.sar. Skraidelēt, parasti, ko trenkājot.
Piemēri«Re, tie te apkārt lēkā un trenkājas ar bumbu, bet tas viņam nekas.»
Avoti: 7-2. sējums