Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
triangalo
triangalo [triˈangalo] nelok., v.
Sitamais mūzikas instruments — trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
PiemēriArī meitenēm vajadzētu spēlēt.. sitaminstrumentus - tamburīnu, triangalo, kastaņetes...
Avoti: 7-2. sējums