Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trijādība
trijādība -as, s.; parasti vsk.
1.Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
PiemēriĶēvietis: Cilvēks, ir trijādība: gars, miesa un drānas.
2.rel. Svētā Trīsvienība.
Avoti: 7-2. sējums