trinītis
trinītis -ša, v.
1.tekst. Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
PiemēriJau 4. gadsimtā senlatviešu ciltis pazinušas vienkārtni un trinīti - vēstī arheoloģijas zinātne.
- Jau 4. gadsimtā senlatviešu ciltis pazinušas vienkārtni un trinīti - vēstī arheoloģijas zinātne.
- Rembates brunči šūti no šķērssvītrota pusvilnas audu trinīša auduma.
- ...īpatnēji dilstošo krāsu toņu salikumu audējas izmanto ne vien ierastajā, gludajā audu ripsā, bet arī citas bagātākas faktūras audumos - rakstotajā trinītī, rozīšu audumā u. c.
2.būvn. Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
PiemēriIstabiņa maza, bet kaļķiem apmestām sienam un kādreiz balsināta, arī neēvelētie trinīšu griesti un tēstā sija bijusi balta.
- Istabiņa maza, bet kaļķiem apmestām sienam un kādreiz balsināta, arī neēvelētie trinīšu griesti un tēstā sija bijusi balta.
- Dēļu klāju [jumtam] liek trinītī vai ar pārlaidumu.
- Sienu apšuvumā parasti lietoja dēļu salaidumu ar taisno gropi dažādos virzienos, bet frontonā visbiežāk lietotais bija salikums trinītī.
Avoti: 7-2. sējums