trinkšķināt
trinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
trinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju, trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
PiemēriPēc tam Žaks, ar nagu trinkšķinādams [zāģa] asmens tēraudu kā vijoles stīgu, atrada vajadzīgo nostiprinājuma pakāpi.
1.1.intrans.
Piemēri..Uz kļavu koklēm trinkšķināja žubes..
2.intrans. Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt. Strinkšķināt (2).
PiemēriZvans trinkšķina.
Avoti: 7-2. sējums