Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trinkšķināt
trinkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
trinkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju, trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ. Strinkšķināt (1).
PiemēriPēc tam Žaks, ar nagu trinkšķinādams [zāģa] asmens tēraudu kā vijoles stīgu, atrada vajadzīgo nostiprinājuma pakāpi.
  • Pēc tam Žaks, ar nagu trinkšķinādams [zāģa] asmens tēraudu kā vijoles stīgu, atrada vajadzīgo nostiprinājuma pakāpi.
  • Pa labi galda stūri kāds kareivis, atgāzies krēslā un pārsviedis kāju pāri kājai, slinki trinkšķina mandolīnu.
  • Vilhelms no Sauerburgas bija pasmīkņājis par šiem pantiņu teicējiem. Kauču dažs tīri veikli trinkšķināja līdzi stīgas.
  • pārn. Es neticu drauga vārdam, Kas atnāk, kad viss jau pāri, Un, trinkšķinot nožēlu kokli, Manu cerību atālu bradā..
1.1.intrans.
Piemēri..Uz kļavu koklēm trinkšķināja žubes..
  • pārn. ..Uz kļavu koklēm trinkšķināja žubes..
2.intrans. Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt. Strinkšķināt (2).
PiemēriZvans trinkšķina.
  • Zvans trinkšķina.
Avoti: 7-2. sējums