Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
triptihs
triptihs -a, v.
Triju tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti tēlotājas mākslas darbu) kopums.
PiemēriSākumā mākslinieks šo darbu bija iecerējis kā triptihu, kura centrālajā daļā būtu izpletņu lēcējas portrets, bet malējās daļas attēlotu lēcienus ar izpletni uz debesu fona.
Avoti: 7-2. sējums