troņmantnieks
troņmantnieks -a, v.
troņmantniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
Piemēri..kad 1981. gada jūlijā notika angļu troņmantnieka Čārlza laulības, kāzu ceļojuma laikā ar karalisko jahtu viņš vispirms apmeklēja Gibraltāru.
Avoti: 7-2. sējums