Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tronis
tronis -ņa, v.
1.Monarha varas simbols – grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
PiemēriVienreizēju iespaidu atstāj cara Borisa Godunova tronis ar 876 dimantiem un 1224 rubīniem, smaragdiem, tirkīziem un citiem dārgakmeņiem...
  • Vienreizēju iespaidu atstāj cara Borisa Godunova tronis ar 876 dimantiem un 1224 rubīniem, smaragdiem, tirkīziem un citiem dārgakmeņiem...
  • Karaļa pils troņa zāle. Tronis dibenā vairāk uz kreiso pusi.
  • Putekļi uzmetas tikpat droši uz valdnieka troņa kā uz nabaga soliņa.
  • pārn. ..kasiere [autobusā] sēž savā tronī ar tādu seju, it kā kavētos atmiņās..
  • pārn. Visu redzamākajā vietā pakrastes augšējā malā aug staltākā un kuplākā liepa Vīgantē. Viņa te ziemeļos mājasmāte un valdniece.. No sava troņa viņa var pārskatīt visu pakrasti, visus savus lielos un mazos pavalstniekus..
  • pārn. Dzīvei labpaticies mūs ir izjokot - tikai sapņu troņus nebij žēl tai dot...
Stabili vārdu savienojumi(Uz)kāpt tronī. Gāzt no troņa.
1.1.Monarha vara, monarha valdīšana.
PiemēriMantot troni.
  • Mantot troni.
  • Cīņa par troni.
  • Atteikties no troņa.
  • Irānas šahs bija miris, un zemē plosījās troņa tīkotāju karš.
  • Draudzības sākumā Fridriham bija 24 gadi, Voltēram 42. Fridrihs bija Prūsijas troņa nenozīmīgs mantinieks..
  • Dzelzs jaunava: Jums paliek jūsu valsts un jūsu tronis, Tik daiļo princi, to jums nolaupu.
Avoti: 7-2. sējums