troņmantnieks
troņmantnieks -a, v.
troņmantniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Valdnieka dinastijas loceklis, kam ir tiesības mantot varu.
Piemēri..kad 1981. gada jūlijā notika angļu troņmantnieka Čārlza laulības, kāzu ceļojuma laikā ar karalisko jahtu viņš vispirms apmeklēja Gibraltāru.
- ..kad 1981. gada jūlijā notika angļu troņmantnieka Čārlza laulības, kāzu ceļojuma laikā ar karalisko jahtu viņš vispirms apmeklēja Gibraltāru.
- Burundi troņmantnieks princis Saris.. vakar paziņoja, ka viņš pārņēmis augstāko varu valstī.
- Tas karaļnama prieks, Ka dzimis troņmantnieks..
- pārn. ..viņš piesteidzās pie manis, satvēra roku un, klīrīgi smīnēdams, sāka to.. kratīt: «Sveicu un gratulēju: tev piedzimis jauns pavēlnieks - troņmantnieks, urā!»
Avoti: 7-2. sējums