trubadūrs
trubadūrs -a, v.; vēst.
Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
PiemēriDzeja uzplaukst franču trubadūru un vācu mīlas dziedoņu minnezengeru radošajā mākslā..
- Dzeja uzplaukst franču trubadūru un vācu mīlas dziedoņu minnezengeru radošajā mākslā..
- Viduslaiku trubadūru, deviņpadsmitā gadsimteņa romantiķu Daiļā Dāma sapņu redzējumā paslīd acīm garām..
- «Jā, es piekrītu tev, mums tiešām nav nepieciešami ne minnezengeri, ne trubadūri, ja viņi neprot to, kas mums vajadzīgs.»
- pārn. Ak, naksniņ, cik Rīga ir skaista! - uz augšu, uz augšu vien ceļas un rauj savus trubadūrus līdzi..
- pārn. Un man, savam pārsteigtajam un skumdinātajam trubadūram, Beāte izstāstīja, ka Tālis beidzot saņēmis pirmo sūtījumu no saviem radiem..
Avoti: 7-2. sējums