trāklēt
trāklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Diegt [1].
PiemēriTrāklēt piedurkni.
- Trāklēt piedurkni.
1.1.intrans.
PiemēriKad [māte] strādāja šuvējas darbus, radio bija uz austiņām. Šuva, trāklēja, klausījās..
- Kad [māte] strādāja šuvējas darbus, radio bija uz austiņām. Šuva, trāklēja, klausījās..
- Reizēm, kad šuvums nepadevās, [māte] cēlās nakts vidū un.. ārdīja, trāklēja, stikēja visu no jauna..
Avoti: 7-2. sējums