trīsēt
trīsēt trīsu, trīsi, trīs, pag. trīsēju; intrans.
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt1.
PiemēriTrīsēt no aukstuma.
Stabili vārdu savienojumiTrīsēt (arī trīcēt, drebēt) pie visām miesām.
1.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriKaķēns trīs.
1.2.Par augiem, to daļām.
PiemēriKoka lapas trīs.
1.3.Par priekšmetiem.
PiemēriAvīze čaukstinādamās trīsēja rokās.
2.parasti 3. pers. Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt2.
Piemēri..ķauķis tomēr dziedāja - es skaidri saklausīju, kā tas dziedāja un kā skaņas trīsot strāvoja istabas gaisā.
2.1.Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriTrīsoša sveces gaisma.
2.2.Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
PiemēriKāpj saule,.. gaiss trīs un mirdz, viss pārpilns atmodas sprieguma.
2.3.Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
PiemēriTelpa trīs skaņās.
Avoti: 7-2. sējums