tualete
tualete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
Piemēri..es kādreiz domāju, - auskari vairs nav modē. Kur nu! Vismodernākā lieta. Pie balles tualetes, atsegtām ausīm un kakla...
- ..es kādreiz domāju, - auskari vairs nav modē. Kur nu! Vismodernākā lieta. Pie balles tualetes, atsegtām ausīm un kakla...
- Ekselence: Padomā skaidri: kad tu būsi mana laulātā draudzene, es tevi uzturēšu, gādāšu tev tādas tualetes, kādas pienākas pirmajai dāmai galmā..
2.Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
PiemēriTualetes piederumi.
- Tualetes piederumi.
- Tualetes spogulis.
- Viņa neesot pabeigusi rīta tualeti. Viņai ne prātā nenākot tēva mantojumu saņemt rītamētelī un ar nesakoptu seju.
- Piegājis pie kāda pusgatava tualetes galdiņa, kurā jau bija iestiprināta liela spoguļripa, Klāvs ilgi un drūmi tajā lūkojās: pretim blenza izburbējis, sarains, nelaikā savecējis dzērāja ģīmis.
Stabili vārdu savienojumiTualetes ūdens. Tualetes ziepes.
- Tualetes ūdens — Kosmētiskais šķirdrums sejas ādas kopšanai.
- Tualetes ziepes — Ziepes ķermeņa mazgāšanai.
3.Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
PiemēriTualetes papīrs.
- Tualetes papīrs.
- Tualetē un vannas istabā gaisu uzlabos aerosoli..
Avoti: 8. sējums