Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tualete
tualete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tērps, parasti ar piederumiem, rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots.
Piemēri..es kādreiz domāju, - auskari vairs nav modē. Kur nu! Vismodernākā lieta. Pie balles tualetes, atsegtām ausīm un kakla...
  • ..es kādreiz domāju, - auskari vairs nav modē. Kur nu! Vismodernākā lieta. Pie balles tualetes, atsegtām ausīm un kakla...
  • Ekselence: Padomā skaidri: kad tu būsi mana laulātā draudzene, es tevi uzturēšu, gādāšu tev tādas tualetes, kādas pienākas pirmajai dāmai galmā..
2.Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
PiemēriTualetes piederumi.
  • Tualetes piederumi.
  • Tualetes spogulis.
  • Viņa neesot pabeigusi rīta tualeti. Viņai ne prātā nenākot tēva mantojumu saņemt rītamētelī un ar nesakoptu seju.
  • Piegājis pie kāda pusgatava tualetes galdiņa, kurā jau bija iestiprināta liela spoguļripa, Klāvs ilgi un drūmi tajā lūkojās: pretim blenza izburbējis, sarains, nelaikā savecējis dzērāja ģīmis.
Stabili vārdu savienojumiTualetes ūdens. Tualetes ziepes.
3.Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
PiemēriTualetes papīrs.
  • Tualetes papīrs.
  • Tualetē un vannas istabā gaisu uzlabos aerosoli..
Avoti: 8. sējums