Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tukšgalvis
tukšgalvis -vja, v.
tukšgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
Piemēri..ka viņa var paciest tā tukšgalvja.. sabiedrību, tas man tomēr derdzas.
Avoti: 8. sējums