Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tuksne
tuksne -es, dsk. ģen. -šņu, s.; poligr.
Vieta burtstabiņā, ko burta attēls neaizņem un kas iespiedumā parādās kā tukša vieta.
PiemēriRindkopas tuksne.
Avoti: 8. sējums