Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tumšmatis
tumšmatis -ta, v.
tumšmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar tumšiem matiem.
PiemēriDivas sievietes savā starpā pazīstamas. Viena - sārta, apaļa tumšmate, ap gadiem trīsdesmit..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
PiemēriTumšmate meitene.
Avoti: 8. sējums