Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tumšmatis
tumšmatis -ta, v.
tumšmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar tumšiem matiem.
PiemēriDivas sievietes savā starpā pazīstamas. Viena - sārta, apaļa tumšmate, ap gadiem trīsdesmit..
  • Divas sievietes savā starpā pazīstamas. Viena - sārta, apaļa tumšmate, ap gadiem trīsdesmit..
  • Pie loga sienmalī gulta, tajā sēž sīka tumšmate ar zilganām ēnām izdilušajos vaigos.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
PiemēriTumšmate meitene.
  • Tumšmate meitene.
Avoti: 8. sējums