tumsa
tumsa -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
PiemēriNakts tumsa.
- Nakts tumsa.
- Melna tumsa.
- Bieza tumsa.
- Dziļa tumsa.
- Uznāk tumsa.
- Kad Saule atrodas vairāk par 18° zem horizonta, tad ir jau pilnīga tumsa, jo Saules stari vairs neapgaismo pat atmosfēras augstākos slāņus.
- Debesis virs galvas jau blāvoja gaiši pelēkas, taču zem kokiem vēl valdīja tumsa.
- Priekšnamā aklajā tumsā viņi uzgrūžas cits citam - čuksti, apslāpēti smiekli, nez kas nošķindēdams gāžas.
- pārn. ..balādes ir kā zibspuldzes izgaismojumi - no gadu un notikumu tumsas Ojārs Vācietis izrauj atsevišķus momentus..
- pārn. ..viņu apņem neatmaņas [nesamaņas] tumsa, šī maigā nāves māsīca.
- pārn. Nekad agrāk viņš nebija tik vientuļš juties, un viņš nezināja, kā lai savu vientulības tumsu klīdina.
Stabili vārdu savienojumiMaldīties kā pa tumsu.
- Maldīties kā pa tumsu idioma — Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
1.1.Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
Piemēri«Ko tev tur [jūrmalā] vajag? Jūrā auksts, izpeldēties nevar, iebrauksim tumsā. No rīta pusstundu kātot uz staciju?»
- «Ko tev tur [jūrmalā] vajag? Jūrā auksts, izpeldēties nevar, iebrauksim tumsā. No rīta pusstundu kātot uz staciju?»
- «Nekavēsimies, ar tumsu jātiek mājās.»
- Siena laiks iekavēts. Kas vien varēja kustēties, strādāja līdz vēlai tumsai.
- «Uzbūvēja pats sev mājiņu, palīdzēja citiem. Sitās no tumsas līdz tumsai.»
Stabili vārdu savienojumiMazā tumsā (arī tumsiņā). No tumsas līdz tumsai.
- Mazā tumsā (arī tumsiņā) — reti Agrā rīta krēslā.
- No tumsas līdz tumsai — No agra rīta līdz vēlam vakaram.
1.2.pārn. Tumsība1. Arī tumsonība.
PiemēriEiropa pamazām nokratīja viduslaiku tumsas slogu, kas bija stindzinājis visu dzīvo un rosīgo..
- Eiropa pamazām nokratīja viduslaiku tumsas slogu, kas bija stindzinājis visu dzīvo un rosīgo..
- ..Vai atceraties tos, kas kalnos zeltu rok, Cieš badu, trūkumu un gara tumsā smok..
Stabili vārdu savienojumiGara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība).
- Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) — Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Avoti: 8. sējums