tumsa
tumsa -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
PiemēriNakts tumsa.
Stabili vārdu savienojumiMaldīties kā pa tumsu.
1.1.Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
Piemēri«Ko tev tur [jūrmalā] vajag? Jūrā auksts, izpeldēties nevar, iebrauksim tumsā. No rīta pusstundu kātot uz staciju?»
Stabili vārdu savienojumiMazā tumsā (arī tumsiņā). No tumsas līdz tumsai.
1.2.pārn. Tumsība1. Arī tumsonība.
PiemēriEiropa pamazām nokratīja viduslaiku tumsas slogu, kas bija stindzinājis visu dzīvo un rosīgo..
Stabili vārdu savienojumiGara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība).
Avoti: 8. sējums