Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tumst
tumst tumstu, tumsti, tumst, pag. tumsu; intrans.
1.parasti 3. pers. Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē). Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru). Būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
Piemēri..viņš piepeši saprata, ka tumst un nakts nāk virsū.
  • ..viņš piepeši saprata, ka tumst un nakts nāk virsū.
  • Saule laikam taisījās noiet. Istabā pamazām tumsa.
  • Vakars tumst, un zemei pāri Nakts jau savas segas izklāj.
  • Pulkstenis nosita pieci.. Bet arī pēc tam nekas neizmainījās, ārā vēl joprojām tumsa nakts.
1.1.Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
PiemēriTumstošas debesis.
  • Tumstošas debesis.
  • Bija vakars, un laukums aiz loga jau sāka tumst.
2.parasti 3. pers. Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
PiemēriZaļganpelēkā vilciena čūska ielokās egļu silā, kas pret kvēlojošajām debesīm tumst drūms kā augšup kāpjošs negaisa mākonis..
  • Zaļganpelēkā vilciena čūska ielokās egļu silā, kas pret kvēlojošajām debesīm tumst drūms kā augšup kāpjošs negaisa mākonis..
  • Viņas.. varbūt aizmaldīsies līdz pat mazajam mežezeram, kas dziļdomīgi tumst, savā stāvkrasta pusē atspoguļodams kraujas nogāzē sakāpušās priedes un egles..
2.1.Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
PiemēriPelēkās fabriku sienas Kvēpos un putekļos tumst.
  • Pelēkās fabriku sienas Kvēpos un putekļos tumst.
  • Sveču karstumā un kvēpos tumsa un bojājās gleznas.
3.Kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam.
PiemēriKā vilciņš tu griezies sev apkārt: es tumstu, es skumstu, es tumstu... Bet tieši tad decembris piespēlē stariņu saules caur tumsu..
  • Kā vilciņš tu griezies sev apkārt: es tumstu, es skumstu, es tumstu... Bet tieši tad decembris piespēlē stariņu saules caur tumsu..
  • Velti tumsti, sūrojies un sūdzies, Saki mīlestībai - salūsti vai rūdies!
3.1.Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
PiemēriJa tev biežāk skatiens tumst, Vai nav mana vaina? Varbūt vārds, kas kādreiz teikts, Tagad jāizmaina?
  • Ja tev biežāk skatiens tumst, Vai nav mana vaina? Varbūt vārds, kas kādreiz teikts, Tagad jāizmaina?
  • Un vīriem tumst sejas, un sievas dziļāk uzmauc uz acīm lakatiņus..
4.parasti 3. pers. Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli). Zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
PiemēriEs skaļi smejos. Tā smejas cilvēks, kad aiz izmisuma sāk tumst prāts.
  • Es skaļi smejos. Tā smejas cilvēks, kad aiz izmisuma sāk tumst prāts.
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī acu gaisma) tumst. Acīs tumst.
Avoti: 8. sējums