tuntulēt
tuntulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
2.intrans. Tuntuļot2.
PiemēriViņš lēnam iet uz mājas pusi, aizmirsis, ka pirmīt, šurp nākdams, bija slēpies. Tagad viņš tuntulē, galvu nodūris, domās iegrimis..
Avoti: 8. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi