Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
turpbraucot
turpbraucot apst.
Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
Piemēri..es turpbraucot pēkšņi sapratu, ka pēc mūsu norunas četratā ir bijusi vēl cita noruna trijatā.
Avoti: 8. sējums