Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
turpbraucot
turpbraucot apst.
Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
Piemēri..es turpbraucot pēkšņi sapratu, ka pēc mūsu norunas četratā ir bijusi vēl cita noruna trijatā.
Avoti: 8. sējums