turpretī
turpretī [turˈpretī] pretstatījuma saiklis
turpretim [turˈpretim] pretstatījuma saiklis
1.Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
PiemēriJa cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
1.1.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
PiemēriLīdaks viegli izlēca no ratiem.. Turpretī Līdaciene rāpās laukā vilcinādamās..
Avoti: 8. sējums