turpretī
turpretī [turˈpretī] pretstatījuma saiklis
turpretim [turˈpretim] pretstatījuma saiklis
1.Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
PiemēriJa cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
- Ja cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
- Ziemeļu puse akmeņdārza ierīkošanai maz piemērota, jo tur par maz saules, turpretī dienvidu pusē tās ir par daudz.
- Njasa ezera dienvidrietumu piekrastē valdīja miers, turpretim ezera ziemeļu krastos bieži notika sadursmes un asinsizliešana.
1.1.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
PiemēriLīdaks viegli izlēca no ratiem.. Turpretī Līdaciene rāpās laukā vilcinādamās..
- Līdaks viegli izlēca no ratiem.. Turpretī Līdaciene rāpās laukā vilcinādamās..
- «Var jau būt, ka tā ir. Man turpretim allaž licies, ka vairāk vajag domāt par patiesības uzrakstīšanu nekā par varonību, kas vajadzīga, lai to noslēptu.»
Avoti: 8. sējums