tuvējs
tuvējs -ais; s. -a, -ā
tuvēji apst.
1.Samērā tuvs1. Tuvīns (1).
PiemēriApstaigāt tuvējo apkārtni.
- Apstaigāt tuvējo apkārtni.
- Aiziet līdz tuvējam mežam.
- Pie viņiem [ceļotājiem], no lietus patvērumu meklēdams, ir uzradies arī kāds pusaugu puika basām kājām, kailu galvu - acīmredzot no kādām tuvējām mājām.
- «Vējamāt, Vējamāt!» pāri tuvējiem tīreļiem, pāri tālīniem siliem skanēja tāšu taures sauciens.
1.1.Tāds, kas dzīvo samērā tuvā vietā. Tāds, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
PiemēriTuvējs kaimiņš.
- Tuvējs kaimiņš.
- Tuvējs viesis.
3.Samērā tuvs4. Tuvīns (3).
PiemēriUpmaļiem bija tuvēji radi.. Tie bija Andra tēvam mātes radi Ežiņi. Tomēr, kaut gan bija tuvēji radi, Upmaļiem un Ežiņiem bija iesakņojies naids.
- Upmaļiem bija tuvēji radi.. Tie bija Andra tēvam mātes radi Ežiņi. Tomēr, kaut gan bija tuvēji radi, Upmaļiem un Ežiņiem bija iesakņojies naids.
Avoti: 8. sējums