tālumnieks
tālumnieks -a, v.
tālumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
PiemēriSilmežu Trinei jau bija dividesmit [divdesmit] divi gadi, bet vēl nebija dzirdēts, ka jel kāds precinieks būtu pieteicies, lai nu tuvumnieks vai tālumnieks.
- Silmežu Trinei jau bija dividesmit [divdesmit] divi gadi, bet vēl nebija dzirdēts, ka jel kāds precinieks būtu pieteicies, lai nu tuvumnieks vai tālumnieks.
- Pēc sāļajām vakariņām tuvīnie izklīda, bet tālumnieki meklēja vietu naktsguļai un iekārtojās kā nu kurais..
- ..parks ir pasakains. Kāda sieviete, tālumniece, kas sēdēja stāvā kraujā, runāja par parku tik aizrautīgi, ka apstājāmies un klausījāmies kā apburti.
Avoti: 7-2. sējums