Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ugunspielūdzējs
ugunspielūdzējs -a, v.
ugunspielūdzēja -as, s.; mit.
Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
PiemēriTas bija toreiz, kad Surahānos vēl dega mūžīgās ugunis (degoša gāze) un ugunspielūdzēji no tālajām zemēm tur ieradās ar saviem upuru ziediem.
Avoti: 8. sējums