ugunspielūdzējs
ugunspielūdzējs -a, v.
ugunspielūdzēja -as, s.; mit.
Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
PiemēriTas bija toreiz, kad Surahānos vēl dega mūžīgās ugunis (degoša gāze) un ugunspielūdzēji no tālajām zemēm tur ieradās ar saviem upuru ziediem.
- Tas bija toreiz, kad Surahānos vēl dega mūžīgās ugunis (degoša gāze) un ugunspielūdzēji no tālajām zemēm tur ieradās ar saviem upuru ziediem.
- ..sirmas sievas.. nokrāso dziju sulīgi tumšsarkanu, izauž paklājus, kas pazīstami tālu pasaulē. Izšuj spilgtiem diegiem ugunsrakstu, kas saglabājies no viņu, ugunspielūdzēju, senatnes.
- sal. Kā Ugunspielūdzējs stiepu pret liesmām rokas, kas trīcēja [no aukstuma] kā reliģiskā ekstāzē.
Avoti: 8. sējums