Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ultramarīns
ultramarīns -a, v.; parasti vsk.
Spilgti zila krāsviela. Attiecīgā krāsa.
PiemēriIeteicams pēc mazgāšanas logus apstrādāt ar sausu ultramarīnu (parastais veļas zilums).
  • Ieteicams pēc mazgāšanas logus apstrādāt ar sausu ultramarīnu (parastais veļas zilums).
  • Dedzinātais okers un melnais ir Purvīša darbu pamatkrāsas, bet viņa gleznās sastopams arī karmīns, kraplaks un ultramarīns..
  • Viņa akvareļos jūt gaismas un krāsu vissmalkākās nianses. Palete ir krāšņa un daudzveidīga: desmitiem krāsu toņu un nokrāsu - no melnā un baltā līdz violetam un ultramarīnam.
  • Un, kad viņš lasīdams brīdi pa brīdim pacēla gaišās.. skropstas, smejošās varavīksnes bija nevis tēraudpelēkas.., bet atvizēja dienvidjūras ūdeņu ultramarīna tonī.
Avoti: 8. sējums