unisons
unisons -a, v.; mūz.
1.Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
PiemēriSaliedēti, viengabalaini skanēja čellu unisons, it kā viens instruments deviņi čelli dziedāja brīnišķīgo melodiju.
1.1.pārn. Saskaņa, vienotība.
PiemēriO. Vācieša mīlestības dzeja skan unisonā ar Raiņa domu par sievieti kā pasaules harmonijas spēku..
Avoti: 8. sējums