untumnieks
untumnieks -a, v.
untumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Untumains cilvēks.
PiemēriKā tikšu galā ar šo untumnieku?
- Kā tikšu galā ar šo untumnieku?
- pārn. Gribējās vismaz kaut ko darīt, lai tikai nebūtu jāsēž kā būrī iespundētam, gaidot apžēlošanu no untumnieces Daugavas.
Avoti: 8. sējums