untumoties
untumoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Būt untumainam.
PiemēriTāda lieta, ka nevarētu vienoties, ka viens untumotos vai nepamatoti domātu citādi, viņu mazajā trīscilvēku kolektīvā pagaidām nepastāv.
1.1.pārn. Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
Piemēri..sākuši untumoties laika apstākļi, pēkšņi iestājies stiprs sals..
Avoti: 8. sējums