upurēt
upurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.mit., rel. Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
PiemēriUpurētais zirgs atdeva kuršu karavīriem savu spēku, ātrumu, drosmi un bezbailību. Zirga gars aiznesa dieviem kuršu vēlmes. Zirga nāve kā ar slotu izslaucīja no karavīru dvēselēm bailes...
- Upurētais zirgs atdeva kuršu karavīriem savu spēku, ātrumu, drosmi un bezbailību. Zirga gars aiznesa dieviem kuršu vēlmes. Zirga nāve kā ar slotu izslaucīja no karavīru dvēselēm bailes...
1.1.intrans.
PiemēriNo mūsu senču daudzajām svētvietām Zilaiskalns bijis visievērojamākā. Te upurēts senču dieviem, te svinēti vasaras saulgriežu svētki..
- No mūsu senču daudzajām svētvietām Zilaiskalns bijis visievērojamākā. Te upurēts senču dieviem, te svinēti vasaras saulgriežu svētki..
- ..dižakmens neesot sapostīts, pie tā joprojumis [joprojām] upurējot Pērkonam un Laimai..
- Pasakās, arī teikās un nostāstos, akmens ir zemes dieviņu jeb gariņu miteklis, kuriem upurē, lai izlūgtos svētību - viņu labvēlību.
2.Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
Piemēri..tēvs muižas ūtrupēs nopirka divējas klavieres. Labākās diemžēl bija jāaizdod prom, jo tās bija jāupurē, lai izpirktu manu vecāko brāli Pēteri no zaldātiem.
- ..tēvs muižas ūtrupēs nopirka divējas klavieres. Labākās diemžēl bija jāaizdod prom, jo tās bija jāupurē, lai izpirktu manu vecāko brāli Pēteri no zaldātiem.
- Cilvēki pēc zemes bija kā sadeguši, un savā dedzībā tie neskopojās ar artavām arī tiem, no kuriem daudz kas atkarājas... zemes gribētāji jau zināmu summu bija nolēmuši upurēt drīzākai zemes iegūšanai..
2.1.Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
PiemēriViņi nodzīvoja kopā.. tikai sešus gadus. Pēc tam sākās Dāvida Livingstona lielie, ilgie ceļojumi, kuriem tika upurēta ģimenes laime un labklājība.
- Viņi nodzīvoja kopā.. tikai sešus gadus. Pēc tam sākās Dāvida Livingstona lielie, ilgie ceļojumi, kuriem tika upurēta ģimenes laime un labklājība.
- Mamma savu radošo mūžu daļēji upurējusi mūsu labā. Viņa ir ļoti pašaizliedzīgs cilvēks..
Stabili vārdu savienojumiUpurēt sevi.
- Upurēt sevi — Upurēties.
2.2.Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
PiemēriGribētos zināt, Vai tu proti.. upurēt naktis, Lai aptvertu Aristoteļa «Poētiku»,.. «Faustu» Un Dīrenmatu?
- Gribētos zināt, Vai tu proti.. upurēt naktis, Lai aptvertu Aristoteļa «Poētiku»,.. «Faustu» Un Dīrenmatu?
2.3.Galda spēlēs – ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
PiemēriVēlāk, mēģinādams cīņu sarežģīt, ungāru lielmeistars upurēja bandinieku, un uz galdiņa izveidojās ļoti asa pozīcija.
- Vēlāk, mēģinādams cīņu sarežģīt, ungāru lielmeistars upurēja bandinieku, un uz galdiņa izveidojās ļoti asa pozīcija.
Avoti: 8. sējums