uravot
uravot -oju, -o, -o, pag. -oju
uravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Vairākkārt saukt «urā». Urravot (1).
PiemēriViņi [bērni] sita plaukstas, uravoja un skrēja kumeļam nopakaļus.
2.trans. Saucot «urā», šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu). Urravot (2), urrāt1.
PiemēriUrravot jubilāru.
2.1.intrans.
PiemēriŠodien ir Annas, un mums ir Annele. ..Anneli uz pleciem iznesam tamburā. Saspiesti gan te ir, bet galvenais, ka var uravot. Griesti ir zemi, nav kur Anneli mest, tāpēc pašūpojam viņu tāpat uz rokām.
Avoti: 8. sējums