Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urdzēt
urdzēt parasti 3. pers., urdz, pag. urdzēja; intrans.
Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urgt.
PiemēriPievakarēs žirgti urdzēja strautiņi, bet naktīs.. ūdeņus un atlikušo sniegu sastindzināja sals.
Avoti: 8. sējums