Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
urgt
urgt parasti 3. pers., urdz, pag. urdza; intrans.
Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci). Plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas. Atskanēt šādām skaņām. Urdzēt.
PiemēriCeļš kļuva aizvien stāvāks. Vietām vakarnakt to bija izskalojuši lietus ūdeņi, kas arī vēl tagad lielākās un mazākās straumēs urdza lejup.
  • Ceļš kļuva aizvien stāvāks. Vietām vakarnakt to bija izskalojuši lietus ūdeņi, kas arī vēl tagad lielākās un mazākās straumēs urdza lejup.
  • ..Nereti solis paliek gurds; Cik labi tad, ja priecīgs avots No zemes dzīlēm pretī urdz.
  • ..paklusām urdza strauts, plūzdams laikam kaut kur no egļu meža, kas puslokā ieskāva pļavu..
Avoti: 8. sējums