utains
utains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir daudz utu.
PiemēriUtaina cūka.
- Utaina cūka.
- «Pieņēmām mazu un utainu. Izaudzinājām kā pašu bērnu..»
1.1.Tāds, kur ir daudz utu.
PiemēriUtains krekls.
- Utains krekls.
- Utaini mati.
Avoti: 8. sējums