Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uz
uz priev.
1.ar akuz. Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objektu.
PiemēriIet uz liedagu.
  • Iet uz liedagu.
  • Doties uz baznīcu.
  • Braukt uz pilsētu.
  • Nest saini uz istabu.
  • Vest labību uz šķūni.
  • «..tā būšu es, kas Jurim darīs zināmu, ka tu esi pārdomājusi un uz Kauliem viņam par sievu nenāksi.»
  • ..Kaspars aizgāja uz mežmalu pēc Brūnaļas.
1.1.novec. Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis. Pie.
Piemēri«Ā!» Slaucējs iesaucās, it kā pārsteigts, «tādēļ tu nāci uz mani... Ko lai es tur daru? Griezies pie mana dēla.»
  • «Ā!» Slaucējs iesaucās, it kā pārsteigts, «tādēļ tu nāci uz mani... Ko lai es tur daru? Griezies pie mana dēla.»
  • Atdalījās no citiem kādi pieci jātnieki un jāja taisni uz Stepiņu.
1.2.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
Piemēri..Trīne to [bērnu] vienmēr nēsāja no vienas vietas uz otru.
  • ..Trīne to [bērnu] vienmēr nēsāja no vienas vietas uz otru.
  • Viņš [kaķītis] gāja no viena ciema uz otru un bij priecīgs, ja.. viņam laimējās atrast maizes garozu..
1.3.savienojumā «no - uz» Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
PiemēriBet Žaniņš kā apburts seko Bertas pirkstiem, kas lēni slīd no vienas rindiņas uz otru!
  • Bet Žaniņš kā apburts seko Bertas pirkstiem, kas lēni slīd no vienas rindiņas uz otru!
  • Vecene staigā pa parku no sola uz solu, tukšas pudeles vākdama somā..
2.ar akuz. Norāda kustības, darbības virzienu.
PiemēriSoļot uz priekšu.
  • Soļot uz priekšu.
  • Apiņi aug uz augšu.
  • Virzīt sarunu uz citu pusi.
  • ..rota pārgāja pāri tiltam un vēlreiz pagriezās uz ziemeļiem.
  • ..straume laivu nesa un nesa uz leju.
2.1.Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
PiemēriTā ir raudu dziesma.. par aizartiem ceļiem uz mājām..
  • Tā ir raudu dziesma.. par aizartiem ceļiem uz mājām..
  • No Garās ielas uz abām pusēm gāja īsākas ieliņas..
  • Sastopamas [ķirzakas] Eiropā, Āzijā un Āfrikā uz ziemeļiem no ekvatora.
2.2.Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
PiemēriSkatīties uz mežu.
  • Skatīties uz mežu.
  • Skatīties uz ceļa pusi.
  • Osiene iegāja savā dārzā. ..Cik pameta acis uz saimnieku trijām burkānu dobēm, tik iedūra sirdī: pat tik daudz nenoliecās, lai arī pusgraudniecei izaug vismaz bērniem ko paraustīt.
  • «Es daudz daudz domāju...» viņa raugās taisni uz priekšu.
2.3.Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
PiemēriLīze: (Klausās uz pirtiņas pusi) Vai neaizkāsējās?
  • Līze: (Klausās uz pirtiņas pusi) Vai neaizkāsējās?
  • Vecene bij pakurla, Līzbete turēja plaukstu mutei aizliktu, lai neskan uz istabu, un kliedza ausī..
2.4.novec. Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
Piemēri«Vai dzirdi, Marij,» viņš runāja, pagriezies uz sievu, «vai dzirdi, kādas tava godīgā dēla dancotājas?»
  • «Vai dzirdi, Marij,» viņš runāja, pagriezies uz sievu, «vai dzirdi, kādas tava godīgā dēla dancotājas?»
3.ar ģen. Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
PiemēriGrāmatas atrodas uz galda.
  • Grāmatas atrodas uz galda.
  • Ošu ģimene novietojusies uz mūrīša.
  • Zem tilta uz plāna ledus Putni guļ pulciņā.
  • Uz galda stāvēja katliņš..
  • Rasa ir gaismas sviedri uz lapām un rūtīm.
  • «Man... atkal jāpieradinās smēķēt, man tāds darbs. Es esmu plostnieks, un uz upes daudz odu.»
3.1.Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
PiemēriSēsties uz krēsla.
  • Sēsties uz krēsla.
  • Likt grāmatu uz galda.
  • Otrā cēliena finālā Stella Šova monologa laikā pārģērbjas un uznāk uz skatuves melnā tērpā.
  • Pie magazīnas klēts vēl uzbrauca uz ceļa kādas trīs ores..
  • Visi vārdi, uz papīra likti, Kļūs par nodrāztu, parastu teicienu.
3.2.Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
PiemēriCept gaļu uz pannas.
  • Cept gaļu uz pannas.
  • Ganīt zirgus uz papuves.
  • Gulēt uz dīvāna.
  • Sēdēt uz krēsla.
  • Rakstīt uz papīra.
  • ..uz tilta ore palēcās tā, ka sedlinieks sāka bļaut..
  • Patiesībā viņa gaidīja Ojāru un jau kādu pusstundu dežurēja uz ielas stūra.
  • ..virsleitnants skrējienā sviež rokas granātu, kas sprāgst uz ierakuma malas..
  • Drebošiem pirkstiem Melnais Niklāvs pārvilka sejai un juta, ka šausmās āda uz pakauša savilkās.
3.3.Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
PiemēriGulēt uz muguras.
  • Gulēt uz muguras.
  • Lēkāt uz vienas kājas.
  • Līst uz vēdera.
  • Klusi guldzēja platu rokas vēzienu šķeltais ūdens. Zelma peldēja uz krūtīm..
  • Uz priekškājām zirgs vēl tika, bet pakaļkājas bija tik pilnas smaguma un vārgas, ka uz tām nostāties trūka spēku.
4.ar akuz. Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
PiemēriKliegt uz māsu.
  • Kliegt uz māsu.
  • Runa novērsās uz apbēdinātiem pakaļpalicējiem..
  • «Kāpēc jūs esat tik ļauna uz visiem, uz visu pasauli?»
  • Straumes Vilis saniknots parādījās mūsu klases durvīs. Viņš bija uz mani dusmīgs.
4.1.Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
PiemēriPaļauties uz vecākiem.
  • Paļauties uz vecākiem.
  • Dotības uz valodām.
  • Kārs uz saldumiem.
  • Viņš labprāt arī tēju būtu padzēris virtuvē kā savējais, nevis ļāvis ienest šurp. Bet saprata, ka viņam uz to nav tiesību šinī mājā.., jo viņš šeit ir tikai ciemiņš.
  • Mīlestība uz grāmatu Jānim Rapam bija visraksturīgākā īpašība.
  • Cik gan mēnešu mēs esam bijuši tikai uz maniem ienākumiem vien!
5.ar akuz. Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
PiemēriDiena jau sliecās uz vakara pusi, debesis apmācās, sāka līt..
  • Diena jau sliecās uz vakara pusi, debesis apmācās, sāka līt..
  • Kad vasara gāja uz rudens pusi, mēness naktī, kad sarmas sudrabā vizuļo lauki.., Krišs kādreiz naktī nāca no muižas klētīm..
  • Nemanot atkal bija pienācis pavasaris, un mans pēdējais skolas gads gāja uz beigām.
  • ..noticēt, sajust, ka tā vēl nav mana saule, kura uz rudeni iet.
5.1.Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
PiemēriJaungada balvas izcīņa ātrslidošanā bija nolikta uz pirmo tā gada sestdienu un svētdienu.
  • Jaungada balvas izcīņa ātrslidošanā bija nolikta uz pirmo tā gada sestdienu un svētdienu.
  • No rīta lietus bija drusku nostājies, bet uz pusdienu sāka līt par jaunu.
  • Uz pavasara pusi Līze ar Cīruli brauca pie mācītāja pātaros. Kāzas nolika Lieldienās.
5.2.Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
PiemēriAtstāt tai pašā klasē uz otru gadu.
  • Atstāt tai pašā klasē uz otru gadu.
  • Nora uz mirkli apklusa.
  • Hekate uz brīdi iegrima domās..
  • ..nāca tā bēdīgā stunda, kad kaimiņiene pameta šo grēcīgo pasauli uz visiem laikiem.
  • Šajā brīdī laikam uz mūžu saprotu, ka vislielākais prieks ir - dalīties.
5.3.ar ģen.; savienojumā ar vienas un tās pašas saknes lietv. Norāda, ka kas notiek laika secībā. Arī pēc3.
PiemēriLabāk ēdiens uz ēdiena nekā sitiens uz sitiena.
  • Labāk ēdiens uz ēdiena nekā sitiens uz sitiena.
6.ar akuz. Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
Piemēri.
  • .
  • Gatavoties uz zveju.
  • Aicināt uz deju.
  • Ierasties uz viesībām.
  • Apmesties uz dzīvi laukos.
  • Notiesāt uz nāvi.
  • Taisīties uz lietu.
  • «Viņa vienreiz bija pie mums uz revīziju.»
  • «Pagaidiet!» viņš sauca. «Man arī jātiek uz vilcienu! Man ir komandējums...»
  • Sniegs šķita kļuvis irdenāks, laiks gāja uz vēl stingrāku salu.
  • Bet cilvēka daba ir tāda, ka uz labu mēs ejam gausi, ar grūtu cīņu, ne tā, kā uz ļaunu.
6.1.Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
PiemēriAtbildēt uz jautājumu.
  • Atbildēt uz jautājumu.
  • «Iekodīsim desiņas un uzdzersim alu uz laimīgu satikšanos. Es izmaksāšu.»
  • «Tātad - uz publikas vēlēšanos jautājumu izskaidrošana tiek atlikta..»
  • Mans izmeklētājs.. sēdēja pie galda un, atbildot uz manu sveicienu, tikai vieglītēm palocīja galvu.
  • «Sveiks, vecais,» viņš uzsauca Epaltam. «Šodien noslēdzu smalku veikalu, uz to nāc man līdzi.»
6.2.novec. Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
Piemēri«..kā tad tik vecām kājām vēl varat uzkāpt pie zvana?» - «Uzkāpšana nu gan vairs nav viegla, bet jādomā tak arī uz miršanu.»
  • «..kā tad tik vecām kājām vēl varat uzkāpt pie zvana?» - «Uzkāpšana nu gan vairs nav viegla, bet jādomā tak arī uz miršanu.»
7.ar ģen. Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
PiemēriPirkt uz parāda.
  • Pirkt uz parāda.
  • «Naudu noguldīsim bankā katrs uz sava vārda.»
  • Bērni baidījās no viņas [aukles] stiprajām rokām un klausīja viņai uz vārda.
  • Patiesībā viņa iebraukšana bija izdevusies necerēti laimīga. ..viņš uz rāviena bija iekļuvis pašā Rīgas gleznotāju cietoksnī.
7.1.ar akuz.
PiemēriPirkt uz nomaksu.
  • Pirkt uz nomaksu.
  • Strādāt uz pusslodzi.
  • Kustību plāns Tenim bija izstrādāts uz milimetru, to viņš būtu varējis noskaitīt, pusnaktī pamodināts no miega.
  • «Nu! Vai tiešām tūlīt jāskrien kā uz pavēli?»
7.2.sar. Norāda darbības veikšanas līdzekli. Ar.
PiemēriJa pajautātu Jurim, kādēļ viņš brauc uz takšiem, strādā maiņās, mokās ar bezmiegu, viņš droši vien teiktu: «Es esmu šoferis.»
  • Ja pajautātu Jurim, kādēļ viņš brauc uz takšiem, strādā maiņās, mokās ar bezmiegu, viņš droši vien teiktu: «Es esmu šoferis.»
  • Vilks: Tu labi pelnīji uz vilku ādām, Nu atmet mazumiņu arī man, Lai varu remdēt savu nikno badu.
8.ar akuz. Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
PiemēriLauzt zaru uz pusi.
  • Lauzt zaru uz pusi.
  • Griezt maizes šķēli uz trim daļām.
  • Kas zina, cik tālu sniedzas šī plaisa, varbūt pat sadala uz pusēm mūsu dreifējošo ledus gabalu?
Stabili vārdu savienojumiUz pusēm.
  • Uz pusēm — Divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
8.1.Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
PiemēriGraudaugus sējot, jāizlieto ap 80 kg sēklas uz 1 hektāru.
  • Graudaugus sējot, jāizlieto ap 80 kg sēklas uz 1 hektāru.
  • «Mums Latvijā uz trīsdesmit cilvēkiem bija viens telefons,» kaimiņš it kā nevainīgi paziņoja. «Uz cik cilvēkiem bija jums?»
Stabili vārdu savienojumiUz pusi.
  • Uz pusi — Divas reizes (piemēram lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).
8.2.Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
Piemēri«Un cik augsti viņš [pārdodamais mežs] tad tiks taksēts?» - «Ja jūs cieti apsolāties būt viņa pircējs - uz divi tūkstoši septiņi simti...»
  • «Un cik augsti viņš [pārdodamais mežs] tad tiks taksēts?» - «Ja jūs cieti apsolāties būt viņa pircējs - uz divi tūkstoši septiņi simti...»
  • «Lībietis [skolnieks] nav ciešams,».. Bauma [skolotāja] sūdzējās direktoram. «Vajadzētu viņam uzvedībā pazemināt atzīmi vismaz uz četri.»
  • Pielaiduši uzbrucējus uz simts soļiem, skoti nolieca tiem pretī savas bises, un smaga zalve nošalca pāri kaujlaukam..
9.ar akuz.; parasti savienojumā ar «tas» akuz. formu un adj. pārāko pakāpi ar not. galotni; sar. Lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi.
Piemēri«Nepietika,» Silabriedis turpināja, «ka tu mani pievīli, nepietika, ka mani uz to pēdīgo nokalpināji..»
  • «Nepietika,» Silabriedis turpināja, «ka tu mani pievīli, nepietika, ka mani uz to pēdīgo nokalpināji..»
  • Visiem makšķerniekiem un gardēžiem es uz vissiltāko iesaku pieteikties kāda [zvejas] kuģa komandā.. un doties tālajā jūrā.
Stabili vārdu savienojumi(Tikai) uz papīra. Uz laukiem.
Avoti: 8. sējums