Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzļepatot
uzļepatot -oju, -o, -o, pag. -oju
uzļepatāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; sar.
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem). Uzļēpot.
PiemēriKucēns uzļepato uz grantētā celiņa.
Avoti: 8. sējums