uzaust1
uzaust [uzàust] parasti 3. pers., -aust, pag. -ausa; intrans.
1.Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
PiemēriBija jau uzaususi liela, gaiša diena. Pie debesīm mirdzēja saule - spoža, silta..
Stabili vārdu savienojumiUzaust (arī ataust) gaisma.
1.1.Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
Piemēri..Kā pirms senatnes sirmas Saule uzaust un riet.
1.2.pārn. Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
PiemēriLaime bij uzaususi Reiz arī dzīvē manā..
2.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
Piemēri..Maksiļo smadzenēs uzausa kāda neatvairāma doma.
Avoti: 8. sējums