uzaust1
uzaust [uzàust] parasti 3. pers., -aust, pag. -ausa; intrans.
1.Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
PiemēriBija jau uzaususi liela, gaiša diena. Pie debesīm mirdzēja saule - spoža, silta..
- Bija jau uzaususi liela, gaiša diena. Pie debesīm mirdzēja saule - spoža, silta..
- Agrā rītā, kad tikko uzaust gaismiņa, gailis sāk laktā dziedāt..
Stabili vārdu savienojumiUzaust (arī ataust) gaisma.
- Uzaust (arī ataust) gaisma idioma — Saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
1.1.Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem).
Piemēri..Kā pirms senatnes sirmas Saule uzaust un riet.
- ..Kā pirms senatnes sirmas Saule uzaust un riet.
- Mēness augošais sirpis top par mirdzošu disku, kas sudrabo šo pasauli, tad sadilst un izzūd, lai uzaustu atkal.
- pārn. Vecos laikos nereti gadījās, ka, aizstājot kādu saslimušu premjeru vai primadonnu, pēkšņi uzausa mākslā jauna zvaigzne.
1.2.pārn. Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
PiemēriLaime bij uzaususi Reiz arī dzīvē manā..
- Laime bij uzaususi Reiz arī dzīvē manā..
2.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
Piemēri..Maksiļo smadzenēs uzausa kāda neatvairāma doma.
- ..Maksiļo smadzenēs uzausa kāda neatvairāma doma.
- Pamazām viņai uzausa nojauta, ka viņai nebūs lemta arī nevainīgi cietuša cilvēka paštaisnība..
- Atgriežoties mājup, Krustiņam uzausa atmiņā dažas epizodes no mātes dzīves.
Avoti: 8. sējums