Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzbīdīt
uzbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriIznesa plānas miežu karašas, nolika paplātei katrā pusē, uzbīdīja paplātei šķīvīti ar aitu sieru..
Avoti: 8. sējums