uzbīdīt
uzbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriIznesa plānas miežu karašas, nolika paplātei katrā pusē, uzbīdīja paplātei šķīvīti ar aitu sieru..
- Iznesa plānas miežu karašas, nolika paplātei katrā pusē, uzbīdīja paplātei šķīvīti ar aitu sieru..
- Dzīvojamās telpās lielāku grīdsegu malas var nostiprināt.., uzbīdot virsū mēbeles.
- Nesteigdamies viņš uzbīdīja uz pieres acenes..
Avoti: 8. sējums