uzbangot

uzbangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.

1.Iesākt bangot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.

PiemēriJūra stipri uzbangojusi.

Jūra stipri uzbangojusi.
Visapkārt plešas jūra. Vējš pieņemas. Viļņi uzbango arvien augstāk.
..Un vilnis uzbango balts.
pārn. Te [lugas ainā] Karloss bija īsts spānietis, kura asinis strauji uzbango kaismes brīdī un kurš var būt pavisam maigs attiecībās ar draugu.

1.1.trans. Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).

PiemēriNo rīta rāmie ūdeņi mierīgi snauda, bet ap pusdienu austrumu vēji uzbangoja augstus viļņus.

No rīta rāmie ūdeņi mierīgi snauda, bet ap pusdienu austrumu vēji uzbangoja augstus viļņus.
pārn. Viņš vēlējās, lai jaunais izdevums neatgādinātu palu brāzmās uzbangotu strautu, bet gan būtu drīzāk līdzīgs platai un dziļai upei..

1.2.pārn. Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.

Piemēri..brāzmaini uzbangoja mehanizatoru orķestra maršs.

2.poēt. Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.

PiemēriĪsu brīdi mātē uzbango asas dusmas, bet tad norimst atkal.

Īsu brīdi mātē uzbango asas dusmas, bet tad norimst atkal.
..mātes nostāstos klausoties, arī man uzbangoja kādas neapjaustas ilgas pēc citas puses, pēc citiem mežiem, upēm..

Avoti: 8. sējums