uzbangot
uzbangot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt bangot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
PiemēriJūra stipri uzbangojusi.
1.1.trans. Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
PiemēriNo rīta rāmie ūdeņi mierīgi snauda, bet ap pusdienu austrumu vēji uzbangoja augstus viļņus.
1.2.pārn. Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
Piemēri..brāzmaini uzbangoja mehanizatoru orķestra maršs.
2.poēt. Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
PiemēriĪsu brīdi mātē uzbango asas dusmas, bet tad norimst atkal.
Avoti: 8. sējums